NATURĀLĀ BŪVNIECĪBA
NATURĀLA BŪVNIECĪBA (Natural building)
Naturāla būve ietver dažādu tehniku pielietojumu un materiālu, kas galvenokārt liek uzsvaru uz ilgtspēju. Veidi, kā panākt ilgtspēju, izmantojot naturālo būvniecību, koncentrējas uz izturību un pielieto minimāli apstrādātus/pārstrādātus materiālus, kā arī izmanto ekonomiski pamatotus un atjaunojamus resursus. Naturālajā būvniecībā maksimāli tiek izmantots roku darbs. Tendencēm attīstoties, smagākie darbi tiek mehanizēti tikai tik daudz, lai neietekmētu fundamentālo būtību, ideju un kvalitāti.
Naturālās būvniecības pamatā ir nepieciešamība samazināt piesārņojumu vidē, kā arī mazināt klimata uzsilšanu. To izraisa neskaitāmi rūpnieciski blakusprodukti, kuri rodas arī neefektīvu materiālu ražošanas procesā, kuru mūžs ir salīdzinoši īss un tos utilizējot tiek patērēti lieli resursi – radot apjomīgu piesārņojumu. Lai būvniecība būtu ilgtspējīgāka, naturālās ēkas radīšanā tiek izmantoti plaši pieejami, atjaunojami, atkārtoti izmantoti vai pārstrādāti materiāli. Ātri atjaunojamo materiālu izmantošanai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Ēkas pielāgo vietējam klimatam un pielieto apkārtesošos izejmateriālus. Pēdējo laiku tendence ir veidot kompaktas būves, lai samazinātu piesārņojumu un enerģijas patēriņu.
Naturālās būvniecības veidi un virzieni:
- Cob un adobe tehnikā izmanto mālu, smiltis, ūdeni, kas bieži vien tiek sajaukts ar salmiem, kaņepju špaļiem, koka skaidām un līdzīgiem alternatīviem materiāliem(koka pagales, akmeņi; interjerā un dizainā – izmantotas stikla pudeles ,gliemežvāki, lietotas/lūzušas flīzes, graudi u.c.). No materiālu maisījuma tiek veidoti bloki (adobe), kurus pilda koka rāmjos, veidojot gatavu celtnes konstrukciju. Cob tehnikā tiek veidotas monolīta celtnes no māla un zemes maisījuma. Savukārt māla vai kaļķa masu pielieto akmens ēku būvniecībā. Daudzi piemēri ir redzami Latvijā, māla kleķa kūtiņas un pils sienasATTĒLI. Naturālajā būvniecībā var integrēt atkārtoti izmantojamus resursus, kas vienlaikus lietderīgi utilizē iepriekšējos un nerada liekus jaunus.
- Salmu mājas tiek gatavotas no kantainām salmu ķīpām vai presētiem blokiem un apmestas ar māla vai kaļķa kleķi. Izgatavo arī koka rāmja blokus, kas mehāniski vai ar rokām tiek pildīti ar sausiem salmiem. Pēc tam no šiem koka rāmja blokiem tiek salikta māja. Salmu siltumvadāmība pēc dažādiem avotiem ir 0,045-0,055 W/(m*K).
- Guļbūvju ēkas tradicionāli tiek gatavotas no apaļķoka, kas cirsts specifiskā laika posmā, ir nostāvējis līdz pat 5 gadiem un ir pilnībā izžuvis. Šādā kokā izveido savienojuma vietas un horizontāli liek apaļbaļķus vienu uz otra, kur jau iestrādātas savienojumu vietas, un to starpā liek ķērpi. Mūsdienās apaļkoku gan vairs dabiski nežāvē un tiek arī izmantoti lieli mehāniski frēzes darbagaldi. Ķērpju vietā tiek izmantots kaņepju pakulas vai aitas vilna. Skuju koka siltumvadāmība pēc 80. gadu macību literatūras ir 0,11-0,12 W/(m*K).
- Zemes māja, tautas valodā saukta par zemļanku, tiek būvēta izrokot zemē bedri, un sienas apstradājot ar māla vai kaļķa kleķi. Jumts tiek būvēts no apaļkoka, spraugas tiek aiztaisītas ar sūnām un tas tiek apbērts ar smiltīm vai zemi. Zemes mājas (Earthbag) sienas veido no maisiem, kas pildīti ar smiltīm vai neauglīgu grunti, riepas 0,2 – 0,8 W/(m*K), atkarībā no grunts sastāva.
- Akmens mājas tiek būvētas no laukakmeņiem un klints gabaliem; mūrjava tiek gatavota no kaļķa vai māla masas. Pareizi un precīzi konstruējot akmeņus, mūrjava tiek pielietota tikai spraugu aizpildīšanai. 2 – 3,5 W/(m*K)
- Dabas veidotas mītnes, kurām tiek izmantotas klints alas, smilšu alas, kas tiek nostiprinātas ar balstiem.
- Bambusu un tamlīdzīgu materiālu ēkas tiek būvētas silta klimata apstākļos, kuras dažkārt, pēc vajadzības, tiek apmestas ar mālu vai kaļķa masu.
- Koka karkasa mājas pilda ar aitas vilnu, salmiem, kaņepju špaļiem, kaņepju pakulām, koka skaidām ar kaļķi, kokšķiedru siltumizolāciju vai kūdras pildījumu.
Šo ēku būvēšanas procesā cenšas izvairīties no rūpnieciski ražotiem materiāliem, jo liela daļa no tiem nelabvēlīgi ietekmē apkārtējo vidi, dabu un veselību. Nelieto toksiskus koksnes konservantus, portlandcementa maisījumus un atvasinātus produktus, piemēram, gāzbetonu, krāsas un citus pārklājumus, gāzes gaistošus organiskus savienojumus (GOS), akmensvati, minerālvati, gumijas izstrādājumus, dažas plastmasas, īpaši polivinilhlorīdu (PVC vai “vinils”) un tos, kas satur kaitīgus plastifikatorus vai hormonu saturošus preparātus.