Jūs saudzējat dabu un ietaupat naudu
Kas ir siltumsūknis
1. Zeme-ūdens
1.1 Zemes kolektors
Zemes kolektoram tiek izmantota plastmasas caurule, kuru ierok dziļāk par zemes caursalšanas dziļumu (atbilstoši konkrētajam reģionam). Minimālais attālums starp cauruļu cilpām 1,2 m. Speciāla augsnes sagatavošana, aizbēršana ar spec. pildījumu nav vajadzīgas. Vēlams izmantot mitru augsni, ideālā situācijā ja gruntsūdens nesošajā slānī vai tuvu tam. Sausā augsnē kolektoru arī var izvietot, vienīgi jāparedz lielāks kolektora garums. Orientējošais siltuma daudzums no 1m. kolektora: 20-35 W.
1.2 Dziļurbums
Ja tiek izmantots ģeotermālais dziļurbums, cauruļvads tiek ieguldīts dziļurbumā un iebetonēts. Parasti tiek veidoti vairāki urbumi, katrs maks. 70 m. dziļumā, kuru kopējais dziļums sasniedz aprēķināto. No 1 metra dziļurbuma var iegūt ~50-60 W siltuma enerģijas. Tādējādi, siltumsūkņa uzstādīšanai ar apkures jaudau 10 kW būtu nepieciešami urbumi ar kopējo dziļumu 200-170 m.
3. Ūdens-ūdens: tiek izmantots gruntsūdens vai ezera ūdens siltums
Ezerā iegremdējams kolektors
Ja par siltuma avotu kalpo tuvumā esošā ūdenskrātuve vai upe, kolektora cauruļvads tiek iegremdēts ūdenī. Šis variants ļoti izdevīgs no vairākiem aspektiem: īsāks kolektora garums, augsta gada vidējā temperatūra no siltuma avota, (ziemā ūdens neaizsalst), augsts siltumsūkņa lietderības koeficients (COP). Galvenais noteikums – ūdens nedrīkst būt stāvošs, kā arī dziļumam un ūdens daudzumam ir jābūt pietiekoši lieliem. Orientējošā siltumatdeves vērtība no 1 m. iegremdēta kolektora: 30 W. Tādējādi, siltumsūkņa uzstādīšanai ar apkures jaudu 10 kW būs nepieciešams iegremdēt ezerā 333 m. garu kolektoru. Lai kolektors neuzpeldētu, 1 t.m. cauruļvada nostiprina ar 5 kg. atsvara.
4. Gaiss-ūdens: tiek izmantots āra gaisa siltums
Gaisa siltumsūknis iegūst enerģiju no āra gaisa. Ja nav iespējams ierakt zemes kolektoru, tad šis veids sniedz labāko risinājumu. Tāpat, kā parastie siltumsūkņi, gaisa siltumsūknis piegādā mājās siltumu un sagatavo karsto ūdeni, patērējot par 75% mazāk elektroenerģijas, nekā elektriskā apkure. Tehniskais risinājums pieļauj šo iekārtu izmantošanu līdz min. āra gaisa temperatūrai -20°С. Iestājoties aukstākam laikam, sākot ar āra gaisa temperatūru -6-10 °С, siltumsūknis pakāpeniski pieslēdz elektrotenus, kad tas ir nepieciešams, un tā lietderības koeficients (COP) samazinās. Tādējādi, pie āra gaisa temperatūras -20°С pēc būtības strādā tikai elektriskā apkure.
Atkarībā no darbības režīma iespējām siltumsūkņus var iedalīt: apkures un reversīvā cikla, t.i. apkures un dzesēšanas siltumsūkņos.